īkustynuot i padareit

Vīna nu leluokūs latgalīšu kulturys kusteibys "Volūda" (bīdreibys "LgSC") prīcu ir koč kū padareit, dabuot gotovu, īkustynuot, īdvasmuot i izaicynuot. I kotru godu mums ir, par kū prīcuotīs! Dareits i padareits ir gona, nu vēļ arviņ mums pylnys kuldys ideju, sapynu i jau aizsuoktu dorbu. 

Myusu vysu, kuri apsavīnuojuši "Volūdā", gribiešona dareit ir nu breiva pruota, i da ituo vysi dorbi dareiti ar dažaidu projektu, kurūs poši asam izdūmuojuši i pīrakstejuši, atbolstu, nu tys vysod ir iz kaidu konkretu laika periodu, kas vysu bīžuok ir mozuok nakai vīns gods. Kotrys atbolsts mums nūzeimej, ka varim struoduot ar leluoku ilgtspieju i kusteibys komandai ir leluoka drūseibys sajiuta, ka aizsuoktū varēs turpynuot. Aiz kotra nu padareitūs dorbu ir kaids dareituojs, deļtuo itys vyss paleidzēs mums vaira atsateisteit, dūmuot par izaugšonu i ceļt dorbu kvalitati.

Volūda viestej i aicynoj

Portals lakuga.lv

Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv jau 15 godu latgaliski kasdīnā viestej par latgalīšu kulturu pasaulī i kulturys nūtikšonom, jaunumim, prīcom i bādom Latgolā. Dīvamžāļ cikom vēļ arviņ vīneigais taids pasaulī, kurs kasdīnā ar sovim skaiteituojim runoj viņ latgaliski, deļtuo myusu atbiļdeiba ir vēļ leluoka, kab portals byutu i iz prīšku. 2021. godā portalā publicāti 430 roksti, bet myusu apjiemeigais plāns ir, ka 2022. godā tī byus vysmoz 500 – viests, intervejis, recenzejis, apskoti, literaturys jaunumi, atskoti i vysa kas cyts.

Mums portals lakuga.lv nav viņ viests, tuos ir ari latgaliskuos aktivitatis, aizdavumi, informaceja socialajūs teiklūs (Facebook, Twitter, Instagram, Telegram i TikTok), cytu latgalīšu iniciativu informativa atbaļsteišona, kai ari latgalīšu rokstu volūdys apvuiceibys, latgalīšu diktats, akceja “Latgalīšu volūdai draudzeiga vīta”, diskusejis, WhatsApp uzleimis i vēļ vysa kuo cyta kustynuošona.

Latgalīšu rokstu volūdys apvuiceibys

Tai ir saguojs, ka latgalīšu rokstu volūdu mums (tim, kurī grib) juosavuica pošim. Školuos nav bejuse taida variešona, deļtuo niu raugam vuiceitīs poši i pīduovuot īspiejis tū dareit ari cytim. 2022. godā kūpā ar latgalīšu rokstu volūdys specialisti Muoru Mortuzāni-Muravsku asam nūvadejuši ostonis publiskys rokstu volūdys nūdarbeibys nu vīnkuoršuos alfabeta burtu padareišonys da darbeibys vuordu lūceišonai, kuru, gūdeigi sokūt, bez paleiga i vieršonuos kaiduos tabuluos jādz viņ… varbyut tik kaids vīns volūdys zynuotuojs. Ituos volūdys nūdarbeibys kotram grybātuojam ir daīmamys bez moksys, publiski i sevkurā dīnnakts laikā. Vaira navar saceit tai, ka nav kur apsavērt i nav kas vuica. I ari, kod vajag kaida padūma ar volūdu, mes vysod asam gotovi īt tolkā, drūsai vaicojit!

Diktats latgalīšu rokstu volūdā

Volūdu mes varim svinēt vysaiž. Jau daudzus godus latvīšim vysā pasaulī ir vareiba tū dareit ari puorbaudūt sevi Pasauļa diktatā latvīšu volūdā. Mums gribīs atguodynuot, ka latvīšu volūda ir cīši boguota – tai ir ari ūtrei rokstu tradiceja, kurei ir latgalīšu rokstu volūda. Deļtuo jau sešys reizis kūpā ar draugim nu Latvejis Radejis Latgolys studejis asam aicynuojuši paraudzeit sovus spākus, ari pīrokstūt diktatu latgalīšu rokstu volūdā. 2022. godā diktatā literata Valentina Lukaševiča tekstā i aktera Juoņa Krūņa bolsā bejom kūpā radejis eterā, portalūs lakuga.lv i LSM.lv, socialajūs teiklūs, kai ari raksteišonā sasatykom ari Rēzeknis Vaļsts 1. gimnazejā i Lūznovys muižā. 

Latgalīšu volūdai draudzeiga vīta

Mums gribīs, kab latgalīšu volūda jo vaira skaņ kasdīnā i dažaiduos vītuos, deļtuo asam radejuši akceju "Latgalīšu volūdai draudzeiga vīta", kurā raugam vīns ūtru īdrūsynuot vaira runuot i dareit latgaliski. Veikalā, kopejneicā, turisma objektā, dorba kolektivā i vysur cytur mes varim sasarunuot, koč sasavasaluot latgaliski. I sovu reizi nu tuo teik ari kaids lobums smaida voi pat kaidys atlaidis veidā. Īsasaisteit i atsazeimuot draudzeigūs vītu kartē var kotrys grybātuojs – taidu vītu jau ir 125 na viņ Latgolā i Latvejā, nu ari cytur pasaulī! Taišni 2022. godā asam raudzejuši vaira stuosteit par vītom, kuruos dora, runoj i pīdūmoj, kab latgalīšu volūda ari byutu jūs kasdīnā. Ite vari izzynuot vaira. 

Digitaluo volūda

Laikūs, kod kasdīnys digitaluo saziņa ir naatjemama dīnys daļa, ari ite ir vīta latgalīšu volūdai, kurū dažaiduoku asam padarejuši ar "WhatsApp" i "Telegram" uzleimem. Pasceit "Lobs reits!" voi "Paļdis!", vielēt "Daudz laimis dzimšonys dīnā!" voi "Prīceigus Zīmyssvātkus" var vēļ kūšuok. Taipat niu raugam pabeigt dorbus pi mobiluos lītuotnis, kurā byus vareiba ari īsavuiceit koč kū vaira par volūdu i Latgolu. 

Volūda. LTG

Volūdai (sevkurai, na tikai latgalīšu) ir daudzi i dažaidu vaicuojumu, deļkuo koč kas ir tai, kai tys ir. 2022. godā, aicynojūt tolkā volūdys interesentus, asam sagatavejuši ostoņu sarunu cyklu ar filologejis profesori, vīnu nu aizrauteiguokūs i patriotiskuokūs latgalīšu volūdys pieteituoju i zynuotuoju – Lideju Leikumu, kab apsarunuotu i saprastu, kai volūda veidojās, kod suocās i beidzās literaruo volūda i izlūksne, kas nu seneju laiku ir palics, kas pagaiss. Turim nūceju, ka kaida atbiļde iz naskaidrū byus atguojuse. 

Diskusejis i sarunys

Kab rostūs kusteiba i jaunys īsaviļņuošonys, juosuoc ar ideju, sarunu i diskuseju. 2022. godā tai asam raudzejuši dareit – i vīni, i kūpā ar sabīdruotajim latgaliskajūs dorbūs. Pavasarī raudzejom saprast, kai latgalīši varātu īt tolkā īdzeivynuot Latgolys parku Reigā, vosorā kūpā ar Latvejis Radejis Latgolys studeju struoduojom, kab latgalīšu volūda skanātu ari nu Sarunu festivala "LAMPA" skotivis Ciesīs, raugūt runuot par tū, ka kotrys gols var byut jauns suokums car Latgolā slāgtūs školu pīredzis stuostim, bet rudinī Daugovpilī vēļreiz puorsalīcynuojom par volūdu dažaideibu Eiropā i latgalīšu volūdys vysaidajim aspektim Eiropys Volūdu dīnā. 

Volūda aug i īdvasmoj

Jaunīšu seminars "Atzolys"

Jaunīšu seminars "Atzolys" beja jau tod, kod bīdreibys oficiali vēļ nabeja – poša pyrmuo reize beja 2004. godā, kod vīnkuorši darejom tū, kas pateik, bez juridisku statusu. Bet "Atzolys" pīdzeivuojuši ir cīši lela daļa nu itūšaļt ari sabīdreibā zynomūs i aktivūs jaunuokys paaudzis latgaliskuos kulturvidis aktivistu. 2022. gods vosorā piec pagarys pauzis otkon sasatykom seminarā "Atzolys", kurs īdvasmuoja kai myus pošus, tai Latgolys (i na tikai) jaunūs ļauds byut stypruokim i zynūšuokim sovā puorlīceibā i latgaliskajā kulturvidē. Īsavērt ituo gods seminarā var ite. 

Vuškeņa iz pļovys

Kab volūda skanātu vaira ari saimēs, pīdzyma – Vuškeņa. Tei ir bārnu dzejūļu i dzīšmu kruojuma golvonuo varūne, kurei izaver kai Līgys Romančukys zeimiejums, runoj Ilzis Spergys vuordim i dzīd Kristapa Rasima i grupys "Rupuči" bolsūs. Meils i sirsneigs izdavums ar septeņom dzīsmem latgaliski, kurom var (i vajag) dzīduot leidza. Projekts sajēme Latgalīšu kulturys goda bolvu "Boņuks 2021".

"Rupuči" īsadvesmoj

"Vuškeņa iz pļovys" beja suokums ari grupai "Rupuči", kurī niu pi labi padareita dorba nav apsastuojuši i turpynuoja radeitajom dzīsmem sataiseit videoklipus, atkluot sovu "YouTube" kanalu. Ot, par itū mums taida prīca, ka vīna ideja aizraun i tuoļuok jau dzeivoj poša par sevi. Taipat kūpā ar "Rupučim" mums ir vēļ vairuoki plāni, kurūs gribim eistynuot i ar tū padareit bārnim latgaliski daīmamū saturu vēļ dažaiduoku ari programā školānim "Latvijas skolas soma".

"Jākuba citati" i sarunys

Mama Īva i dāls Jākubs sasarunuoja, i tai roduos gruomota "Jēkaba citati", kurys latgaliskajai versejai ari mes guojom tolkā. Itī "Jākuba citati" byus lobs paleigs, kai sasarunuot vacuokim ar bārnim par dažaidom dzeivis temom, tai ari pīaugušajim sovā vydā. Kas ir mīlesteiba? Kas ir drūsme? Nu kurīnis rūnās nauda? Ari par tū var apsarunuot i dareit tū latgaliski. Ka gribīs ar Īvu i Jākubu apsarunuot kluotīnē, tod tū ari var ar jim sarunuot. 

Volūda vosoroj

Seņ senejūs laikūs vosorys seminars školuotuojim i latgalīšu volūdys interesentim "Vosoruošona" aizasuoce ari kai vīna nu myusu ideju, kurū dareit kūpā ar Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceju. Pārn otkon bejom Rogovkā, kab kūpā vosoruotu, izzynuotu poši i paleidzātu izzynuot cytim kai par pareizi raksteišonu latgaliski, tai Latgolys kulturviesturi i tūs vuiceišonys metodem. 

Volūda roksta i stuosta

Latgolys prozys skaitejumi

Literatura latgaliski ir vysā ekskluziva padareišona, jo tuos ir vysā moz. Jauni literari dorbi latgaliski ir vēļ ekskluzivuoka byušona, deļ tuo, sasadorbojūt ar storptautyskū festivalu "Prozas lasījumi", itūgod jau trešū reizi aicynojam Latgolys kulturtelpai pīdereigus autorus radeit jaunus dorbus obejuos latvīšu volūdys tradicejuos. Konkursa finals īt tīšraidē, kurai leidza sekuot var kotrys grybātuojs, bet konkursa uzvarātuojs byus vīns nu storptautyskuo festivala daleibnīku, tai raugūt ari literaturai latgaliski byut normalai vysys latvīšu literaturys daļai.

Dažaidi izdavumi latgaliski

Ite biļdē var redzēt, cik dažaidi vierzīni ir tam, kaidus dorbus latgaliski mums gribīs, kab pasauļs radz – proza, dzeja, izzynūša i ari izklaidejūša literatura lelajim i mozajim kai latgaliski, tai i tū papyldynojūt ar cytom volūdom. Niu dorbi aizsuokti pi vēļ sešu dažaidu izdavumu, nu kurūs daļa publiski pasaruodeis jau itūgod. Myusu izdūtuos gruomotys var nūpierkt i ar tom papyldynuot sovu gruomotu plauktu. 

Jauni literari īsuokumi

Tys, kas mums ir svareigi, struodojūt ar autorim i jaunim izdavumim, kab mes byutu kai atbolsts taišni jaunajim – debejis gruomotom, pyrmajim īdrūsynuojumim i tuoļuokam ceļam. Tok ar prīcu sasadorbojam i ar pīredzejušim autorim, kurim meilu pruotu īmam tolkā ar sovu pīredzi, aizrauteibu i gribiešonu, kab jauni dorbi latgaliski byutu! 

Latgola dažaiduos volūduos

Koč ari itei platforma cikom ir viņ latgaliski, vys tik mums ruodīs, ka par Latgolu i latgaliskū juostuosta ari cytuos volūduos, deļtuo gribim i raugam dareit, kab tys saītu. Latgalīšu rokstu volūda var drūsai byut sūpluok latvīšu literarajai, angļu, vuocu i vysom cytom volūdom.

Rogovkys dzejis voga

2022. gods rudiņs atguoja ar jaunys Dzejis dīnu laika tradicejis īsuokumu – sasadorbojūt ar Nautrānu pogostu, asam radejuši pyrmū dzejis slamu latgaliski "Rogovkys dzejis voga". Dažaidi autori sasaceņš sovā vydā ar vēļ da ituo napublicātim dorbim, i mes piečuok pasacenšam, kab kotram grybātuojam uzvarātuoja (sveicom Mārīti Slišāni kai pyrmū taidu!) dorbus byutu vareiba puorskaiteit ari portalā lakuga.lv. 

Volūda skaņ i nūteik

Volūda skaņ radejā

2021. godā, sasadorbojūt ar Latvejis Radejis Latgolys studeju i studeju "Reiga", paraudzejom tū, kai byutu, ka kaids literars dorbs latgaliski skanātu radejā radejis skaitejumu formatā. I saguoja! Ilzis Spergys stuostu kruojuma "Dzeiveiba" aktrisis Ingys Misānis-Grasbergys skaitejumā pīcus vokorus eistyn skanēja Latvejis Radejis 1 programā. Ari itys dorbs tyka nūvārtāts ar Latgalīšu kulturys goda bolvu "Boņuks 2021". Itūgod vys naīspēsim, nu 2023. goda suokumā byus jauns dorbs – jau nūteik pyrmuo latgalīšu kriminalromana – Alda Bukša "Bruoli" – radejis īstudiejuma sagataveišonys dorbs.

"Ceidari" i dzīduošonys prīca

2013. gods majā Reigā iz pyrmū mieginuojumu saguoja latgalīši ar saknem dažaiduos Latgolys vītuos i gribiešonu vīnkuorši sadzīduot. Tai roduos bīdreibys folklorys kūpa "Ceidari". Kūpa pīsadola folklorys i Dzīšmu svātku kusteibā, da ituo vysuos skatēs sajemūt I pakuopi ar rezultatu gondreiž izcyli. Vysa pīsadaleišona folklorys kūpā kai vadeituojai, tai daleibnīkim ir breivpruoteiga. Pyrmūs desmit godu dorbu folklorys kūpa grib nūslēgt ar Bierzpiļs pusei veļteitu dzīšmu koncertprogramys īrokstu. Bet da ituo myusu leluo prīca ir īroksts, kurā sasadzīdam ar dzīsminīku Kārli Kazāku Domicelys Līpenis dzīsmē "Zīmeņa, zīmeņa". 

Dzīsmis i tūs stuosti

Gars ceļš guoja iz pyrmū tik lelū latgalīšu dzīšmu kruojumu "Muna dzīšmu gruomota", nu ari tys niu ir īkustynuojs vēļ cytus stuostus. Dzīšmu kruojumā ir 300 dažaidu laiku i veidu dzīšmu latgaliski ar notom i vuordim. Bet kruojums sovulaik, sasadorbojūt ar Latgolys viestnīceibu GORS, izskanēja koncertā "Dzīšmu gruomota", bet niu gruomotys sastateituoja Edeite Husare i etnomuzykologs Ēriks Zeps itūs dzīšmu stuostus atkluoj latgaliskuo raidejuma "Kolnasāta" rubrikā. I dareis tū ari cytugod.

Volūda pīdzeivoj i pietej

Pīsadaleit i puorstuovēt

Kab dorbi ītu iz prīšku, asam saprotuši, ka ir svareigi naviņ pošim dareit, nu ari puorlīcynuot, skaidruot i stuosteit par latgalīšu volūdu i dorbuošonūs navaļstiskajuos organizacejuos tuoļuok. Īmam iz intervejom, snādzam sovys idejis i prīšklykumus, īsasaistam navaļstiskūs organizaceju kusteibā, pīsadolam dorba grupuos i komisejuos, par pīmāru, "Daugovpiļs 2027" dasacejuma izstruodē, pīduovojūt programā latgaliskuos nūtikšonys, Latgolys kongresa lāmumu izpiļdis padūmē, Vaļsts volūdys centra Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejā i cytur. Taipat car portalu lakuga.lv raugam viesteit ari par Latgolys kulturtelpys problemom i izaicynuojumim, dagrīzt sabīdreibys viereibu aktualim vaicuojumim. 

Sibira ekspediceju materiali

Sovulaik, sasadorbojūt ar Latvejis Universitatis Humanitarūs zynuotņu fakultati i profesori Lideju Leikumu, myusu bīdrim beja vareiba pīsadaleit ekspedicejuos pi Sibira latgalīšu. Niu laiki ir cytaiži, Krīvejis agresejis deļ tys vaira nav izdorams, bet niu varim struoduot pi tuo, kab itī tūlaik savuoktī materiali byutu publiski daīmami kotram grybātuojam. Asam sataisejuši sovu kolekceju Latvīšu Folklorys kruotivis digitalajā arhivā garamantas.lv i dreiži byus vareiba puorskaiteit ari elektronisku gruomotu par Sibira latgalīšim i jūs volūdu. 

Mozuok lītuotuos volūdys 

Jau vairuokus godus mums ir vareiba paplašynuot sovys zynuošonys par tū, kai teik struoduots i kai īt mozuok lītuotom volūdom cytur pasaulī – i Eiropā, i cytuos vītuos. Tū varim dareit, vysu vaira pasateicūt pīsadaleišonai projektā "Mozuoklītuotuos volūdys, leluos īspiejis. Sadarbeiba pietnīceibā, kūpīnu īsaisteišona i inovativi vuiceišonuos reiki – COLING". Asam īsasaistejuši volūdys materialu sataiseišonā, veidojam rokstus i stuostus par cytom mozuok lītuotom volūdom i tūs pietnīkim, tai raugūt ari plašuok izstuosteit, ka naviņ latgalīšu rokstu volūdai ir kaidi byušonys izaicynuojumi.

"Žyks" i juo simpatejis

Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga,lv, sasadorbojūt ar Latvejis sabīdryskūs medeju portalu LSM.lv, jau četrus godus īt gostūs iz Latgalīšu kulturys goda bolvu "Boņuks", kab pasnāgtu ari skateituoju simpateju bolvu "Žyks". Par kaidu nu "Boņuka" nominantu ir vareiba bolsuot kotram grybātuojam i mums ir prīca zynuot ari nomiantu atbaļsteituoju sabīdreibā redzīni.

Sasatikt i pīdzeivuot

Koč ari myusu juridiskuo adrese viestej par pīdereibu Augšdaugovys nūvodam, atsokūt iz vaicuojumu, kur jius asat fiziski, saīt rausteit placus, jo asam Rēzeknē, Reigā, Stabuļnīkūs, Daugovpilī, Carnikovā, Vuorkovā, Rogovkā, Bieržgalī, Ciesīs, Baļtinovā i vysur cytur, kur ir myusu dareituoji. Tok, kab dorbi ītu iz prīšku, asam saprotuši, ka pa reizei vajag sasatikt naviņ zūmūs, tīmūs i vatsapūs, nu ari byut kūpā. Sovulaik tū darejom bīdreibys birojūs i pošu taiseitajūs muzykali-literarajūs pasuokumūs "La-la-dra" (Latgalīts latgalīšam draugs), festivalā "Muzykys Skrytuļs", koncertūs "Taiseits Latgolā", "Tievanānu pavasarī", niu tys vaira ir diskusejuos, tok itūvosor dzyma jauns sasatikšonys veids – "Nasteidzeigs nedeļgols", kurā nasasteigt i byut kūpā var pīsavīnuot sevkurs. Vīneigais, nu kuo itaiduos reizēs eistyn juosariekinoj i navar byut pasorguots  – nu jaunu ideju, kuruos gribēsīs eistynuot, dzimšonys. 

Plotuoki celi

Kab itū vysu padareitu, mums ir svareigi turpynuot pošim augt i atsateisteit, meklēt jaunus veidus i rysynuojumus, kai efektivuok i lobuok struoduot i dareit, deļtuo ar prīcu īsasaistam ari cytu organizaceju programuos, kursūs i seminarūs. Tai itūgod mums beja taida vareiba pīsadaleit "NVO izaugsmis inkubatorā", kurū reikuoja "Impact Hub Liepāja", navaļstiskūs organizaceju īpasazeišonys pasuokumā, iz kurū aicynuoja bīdreiba "Burtnieku kultūrvide" Valmīrys nūvodā. Itaidys reizis ir vareiba na tikai vuiceitīs pošim, bet pastuosteit latgalīšu volūdys stuostu cytim i īkustynuot zynuošonys par dažaidū latvīšu volūdu ari cytūs regionūs. Taipat lobpruot struodojam i dorom lītys kūpā ar cytom latgalīšu kulturvidis i Latgolys regiona organizacejom, jo taišni kūpā var padareit vēļ vaira i lobuok!