Syltuo mola

Meikstī vuoki, 75 puslopys

Stuosti kruojumā “Syltuo mola” atkluoj svareiguokūs nūtykumus mozys meitinis dzeivē nu 1989. gods pavasara da 1990. gods pavasaram. Tī ir sižetiski saisteiti vīns ar ūtru i pakuopeniski paruoda bārna pasauli, kurā dzeivuot ir cīši aizraunūši, koč i na vysod vīgli. Aņdeņu cīmā, kurā dzeivoj stuostu golvonī varūni, bārni pīsadola luņģūs, kuozuos i bērēs, īsapazeist ar guculim, struodoj kolhoza gryudu kaļtē, verās, kai lelī taisa olu, rūk buļvus, cap putruomu dasys i spielej kartys. Bārni vuicās dzeivuot, īsasaistūt lelūs cylvāku aktivitatēs, kai ari pa laikam izdūmoj sovys – par pīmāru, peļd beistamā ekspedicejā puori puorplyudušam Kolupa azara leičam piec vyzbuleitem voi meklej teleņus, kurī iz Aņdeņu klāvim atskrīn nu Kolupeitis. Bārnim vys atļauts sprostai byut i dzeivuot, vērtīs i saprast, breinuotīs i augt, tok reizem, kod vyss nūteik piļneigi nepareizi, lelī dusmojās i izdūmoj aizlīgumus. “Cytim bārni kuo bārni, a ite gotovī valnāni,” jī klaigoj.

Gruomotys īvodā publicāts redaktoris L. Leikumys prīkšvuords ar volūdnīcyska rakstura komentaru par gruomotā lītuotū Dīnvydlatgolys īdzeivuotuoju volūdu, deļtuo ka stuostūs Aņdeņu cīma ļaudim rakstureigajā latgalīšu volūdā “sasateik” na tik Vuorkovys, Kolupa, Neicgaļa i Leivuona izlūkšņu, bet ari krīvu, leitovnīku, poļaku i vuocu ciļmis vuordi.

Kruojuma nūsaukumam speciali dalaseits babu pyura vuordu salykums “syltuo mola”, kura nūzeime ir “dīnavydi”. Tys ir kai vysa kruojuma vadmotivs, kas ari simboliski ruoda iz Dīnvydlatgolu kai stuostu golvonū nūtikšonys vītu i iz autoris raudzejumu paruodeit mozu Latgolys cīmu i tuo īdzeivuotuojus kultursovpateibys i sovstorpejuos boguotynuošonuos kvalitatē.

Gruomota sajāmuse Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks 2019”.