ziņas par gadalaikiem. Dzejūļu kruojums
Meikstī vuoki, 48 puslopys, 12 x 20 cm
Dzejneicys Anitys Mileikys ūtrais dzejis kruojums “ziņas par gadalaikiem”. Kruojumā publicāti 42 Anitys dzejis dorbi latvīšu literarajā i latgalīšu rokstu volūdā.
“ziņas par gadalaikiem” ir ūtrais Osyunā dzymušuos literatis Anitys Mileikys dzejis kruojums. 2015. godā “Volūda" (tūlaik vēļ kai “Latgolys Studentu centrs”) izdeve Anitys debeja dzejis kruojumu “mūžīgā nepārtikusī stirna”, kas tyka nomināts Latvejis Literaturys goda balvai (LaLiGaBa) kai vīns nu lobuokūs debejis dorbu literaturā, taipat kruojums sajēme Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks 2015” par lobuokū snāgumu literaturā.
Piec pyrmuo dzejis kruojuma izīšonys Anitys dzeja tyka raksturuota kai duala (divejis volūdys kai izasaceišonys leidzejlis), trausla i brutala, namīra, kas pīdzimst kai ba nu mīra, nu nikuo, i mīra, kas pīdzimst nu namīra, pīpiļdeita. Uzrunojūša ar liriskuos varūnis seksualitati, puordzeivuojumim i sīviškeibu, bet reizē autore spiej myužam senejuos temys napīsvaideit ar klišejom i sentimentu (izvylkumi nu literaturzynuotneicys Sandrys Ratniecis, dzejnīka Aivara Eipura i filozofa i publicista Ilmāra Šlāpina viertejumu).
Latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” projektu vadeituoja i kustynuotuoja Kristīne Pokratniece, kura beja Anitys Mileikys pyrmuo dzejis kruojuma projekta vadeituoja i kuru literats Valentins Lukaševičs nūsaucs par Anitys dzejis krystamuoti, par jaunū kruojumu soka: “Anitys dzeja uzrunoj ar dobys tyvumu tamā, ar formu. Patīseibā, kod skaitu juos tekstus, maņ ir sajiuta, ka jei dzeivoj koč kur pi jiurys, vokorūs izīt sapeipātu iz balkona i vāroj “septembra marmelada sauli”, glīmežvuokus i dzeivoj ikdīnišku, bet taipat laikā sīvītis dziļu dzeivi. I vēļ ilgys. Skaiteju jaunuokū kruojumu i redzieju tī lelys ilgys.”
Lels paļdis Ventspiļs Storptautyskajai Rakstnīku i tulkuotuoju sātai i Vaļsts kulturkapitala fondam par atbolstu kruojuma izīšonā!
Dzejis kruojuma redaktors – Oskars Orlovs (Raibīs), korektore – Māra Mortuzāne-Muravska, vuoka muokslineica – Lija Stivriņa, maketātuoja – Liāna Merņaka-Ņikitina. Drukuots "Jelgavas Tipogrāfijā".